uzspēlēt
uzspēlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzspēlēju | uzspēlējam | uzspēlēju | uzspēlējām | uzspēlēšu | uzspēlēsim |
2. pers. | uzspēlē | uzspēlējat | uzspēlēji | uzspēlējāt | uzspēlēsi | uzspēlēsiet, uzspēlēsit |
3. pers. | uzspēlē | uzspēlēja | uzspēlēs |
Pavēles izteiksme: uzspēlē (vsk. 2. pers.), uzspēlējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspēlējot (tag.), uzspēlēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspēlētu
Vajadzības izteiksme: jāuzspēlē
1.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu).
1.1.intransitīvs
1.2.Neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu.
2.Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
3.Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot (ko, piemēram, teātra uzvedumā, gleznā); pārspīlēti, izliekoties paust (piemēram, jūtas, attieksmi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši necenšos neko uzspēlēt vai tēlot no sevis sazin kādu supervaroni.
- Reizēm arī uzspēlēju tenisu vai nodarbojos ar kādām citām sporta aktivitātēm.
- Mēnesi gāju laukumā ar pretsāpju zālēm, neesmu varējis normāli uzspēlēt.
- Gribētos vēl uzspēlēt," pārdomās ar žurnālistiem dalījās Ņiživijs. "
- Ja tas būs pieņemams, būtu gatavs aizbraukt kaut kur uzspēlēt.