uzsoļot
uzsoļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzsoļoju | uzsoļojam | uzsoļoju | uzsoļojām | uzsoļošu | uzsoļosim |
| 2. pers. | uzsoļo | uzsoļojat | uzsoļoji | uzsoļojāt | uzsoļosi | uzsoļosiet, uzsoļosit |
| 3. pers. | uzsoļo | uzsoļoja | uzsoļos | |||
Pavēles izteiksme: uzsoļo (vsk. 2. pers.), uzsoļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsoļojot (tag.), uzsoļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsoļotu
Vajadzības izteiksme: jāuzsoļo
Soļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz vācu lielpilsētas mākslas skatuves Strunke uzsoļoja vēsturiskajā izstādē, kas izvērtās par konstruktīvistu manifestāciju, tostarp demonstrēja El Ļisicka ( Эль Лисицкий) prounu telpu. “
- Sargmainis deva komandu, sargi ar tādām kā sējēju kustībām, plaši vēzēdami rokas un augstu celdami zābakus, uzsoļoja uz platformas pie apsnigušajiem ziediem un dažām plīvojošām svecītēm.
- Sirds kāpj pa muti ārā, kad te uzsoļo 10 000 lielā vācu rakstnieku armija, ar savu pelēko appludinādama; tajā nogrimst visas augstienes, Ibsens ir nostādīts blakus kaut kādam literāram zosu ganam, Zudermani šie 10 000 nodzen līdz nāvei, jo viņš iedrošinājās sev un radošajiem prasīt tārpa tiesības un locījās.
- Braši uzsoļojam uz ceļa 200 m no kontrolpunkta šlagbauma
- Uz skatuves uzsoļo emocijas, pārdzīvojumi - tikko ar prātu savaldāmi.