uzspīdināt
uzspīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspīdinu | uzspīdinām | uzspīdināju | uzspīdinājām | uzspīdināšu | uzspīdināsim |
| 2. pers. | uzspīdini | uzspīdināt | uzspīdināji | uzspīdinājāt | uzspīdināsi | uzspīdināsiet, uzspīdināsit |
| 3. pers. | uzspīdina | uzspīdināja | uzspīdinās | |||
Pavēles izteiksme: uzspīdini (vsk. 2. pers.), uzspīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspīdinot (tag.), uzspīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzspīdina
1.Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurinātājs bez trokšņa pašķīris aizkarus un ar kabatas lukturīti uzspīdinājis klavierēm.
- Pēc tam filma jāattīsta, jāuzspīdina uz papīra...
- Johans uzspīdināja lukturi, izgaismodams virvju kāpnes, kas beidzās dažus metrus no pamatīgas egles saknēm.
- Es vēlreiz atgriezos dārzā un uzspīdināju lukturīti.
- Uzspīdinot auto starmešus, var redzēt, ka otrai mašīnai aizmugurē gozējas lepns uzraksts geocaching.