noairēt
Lietojuma biežums :
noairēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko).
1.1.intransitīvs Airējot nobraukt nost, gar (ko).
2.Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt.
2.1.Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
2.2.Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt.
2.3.intransitīvs Airējot nobraukt (visu laikposmu).
3.Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt.
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri