noāķēties
noāķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noāķējos | noāķējamies | noāķējos | noāķējāmies | noāķēšos | noāķēsimies |
| 2. pers. | noāķējies | noāķējaties | noāķējies | noāķējāties | noāķēsies | noāķēsieties, noāķēsities |
| 3. pers. | noāķējas | noāķējās | noāķēsies | |||
Pavēles izteiksme: noāķējies (vsk. 2. pers.), noāķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noāķējoties (tag.), noāķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noāķētos
Vajadzības izteiksme: jānoāķējas
Refl. → noāķēt; tikt noāķētam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nespēsiet noāķēties , jūs noslīksiet
- Un troiņiks pie zivs vilkšanas var arī vnk noāķēties no āķa šādā variantā, ko jau teica arī Zivnieks.
- Sajūta bija tāda, kā dēli aiz gala velkot, labi ka tā noāķējās- sirmus matus būtu dabūjis.
- Rezultāts daudz maz ok. Pirmajā dienā kādas 15 zivtiņas visi gan zemmēri un tik redzēti pāris labi iznācieni ar vienu ņēmienu, bet pati noāķējās.
- Pie vecā bebrenieka viena forele bija sagatavojusi veselu priekšnesumu, paņēma, noāķējās, bet tikai tad svecīti uztaisīja, iekrita apakaļ, apmulsa un aizpeldēja.