noāķēt
Lietojuma biežums :
noāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | noāķēju | noāķējam | noāķēju | noāķējām | noāķēšu | noāķēsim |
2. pers. | noāķē | noāķējat | noāķēji | noāķējāt | noāķēsi | noāķēsiet, noāķēsit |
3. pers. | noāķē | noāķēja | noāķēs |
Pavēles izteiksme: noāķē (vsk. 2. pers.), noāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noāķējot (tag.), noāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noāķētu
Vajadzības izteiksme: jānoāķē
Atāķēt un noņemt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Fricis iesmejas, lēnām noāķē šauteni no Kārļa pleca un pavērš pret Gaiļkalnu.
- Pacilājis maisu un pārliecinājies, ka var to panest, noāķēja vēl vairākas cūku pusgalvas.
- Un, noāķējis no jumta zelta krāsas bundžu, viņš desu večuku šur tur nokrāsoja.
- Es noāķēju atslēgu un atslēdzu durvis.
- Dovs iemeta abus ūdenī, tad noāķēja zvana mēlīti un drošības pēc ielidināja jūrā arī to.