šmauksts
šmauksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šmauksts | šmauksti |
| Ģen. | šmauksta | šmaukstu |
| Dat. | šmaukstam | šmaukstiem |
| Akuz. | šmaukstu | šmaukstus |
| Lok. | šmaukstā | šmaukstos |
1.Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
2.Šmīksts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lūpu šmauksts uz pirkstgaliem un pacelts īkšķis, jādomā, atzinīgi vērtēja pazudušās bella donnas izskatu kopumā.
- Turklāt, tajā brīdī istabas klusumā atskan mitrs šmauksts ar kādu paveras viņas uzbudinātā sprauga.
- "Skūpsts jeb buča, saukts arī šmauksts, ir no mīlestības cēlusies un viņā iedegusies tāda lūpu satikšanās, kur divu personu mutes top tik cieši viena otrai piespiestas, ka viņu lūpas pie to atvilkšanas izdod īstu un skaidri sadzirdāmu paukšķi, kas abpusīgu patiku nozīmē."
- Interviju ar spēles pirmā cikla uzvarētāju Māri Šmaukstu lasiet šeit.
- Ar acu kaktiņu pamanu, kā arī otrs torss ievelk savu draudzeni klēpī, un pie galda iestājas piesātināts klusums – kaisli kunksti, skaļi lūpu šmauksti, klusināti vaidi un nopūtas...