šļupstēšana
šļupstēšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļupstēšana | šļupstēšanas |
| Ģen. | šļupstēšanas | šļupstēšanu |
| Dat. | šļupstēšanai | šļupstēšanām |
| Akuz. | šļupstēšanu | šļupstēšanas |
| Lok. | šļupstēšanā | šļupstēšanās |
1.Darbība → šļupstēt.
2.Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šļupstēšana, nesakarīga runāšana vai pat pilnīga nespēja parunāt var liecināt par insultu.
- Asaraini-liekulīgā šļupstēšana par darbošanos mikrouzņēmuma darbinieku interesēs, rūpējoties par viņu sociālajām garantijām, neiztur kritiku.
- “ Taf iv Fevevavhs,” atskanēja pusmēles šļupstēšana, un no tās Glokta saprata, ka aiz durvīm stāv Severards.
- Salīdzinājumā ar viņu opusu Ritas skribelējums liekoties īstens mēsls un bezcerīga šļupstēšana, kurš publicējams varbūt vienīgi sīkā provinces avīzītē, nevis vadošā laikrakstā.
- Lai attēlotu citas runas iezīmes, kā zobu griešanu, šļupstēšanu, vai skaņas, ko rada ar šķeltu lūpu, lieto speciālu simbolu kopas paplašinājumu — Paplašināto IPA.