spraukšēt
spraukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spraukšu | spraukšam | spraukšēju | spraukšējām | spraukšēšu | spraukšēsim |
| 2. pers. | spraukši | spraukšat | spraukšēji | spraukšējāt | spraukšēsi | spraukšēsiet, spraukšēsit |
| 3. pers. | spraukš | spraukšēja | spraukšēs | |||
Pavēles izteiksme: spraukši (vsk. 2. pers.), spraukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spraukšot (tag.), spraukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spraukšētu
Vajadzības izteiksme: jāspraukš
Radīt īslaicīgu, samērā asu troksni (piemēram, par ko lūstošu, sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim; arī sprakšķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Velnereļi, spraukš!
- Spraukš!
- spraukš!
- Kam , pie ugunskura stā vot , uguns spraukšēdama virsū lec , tam uzbruks ļauns cilvēks