Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
brīkšķēt
brīkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.brīkšķubrīkšķambrīkšķējubrīkšķējāmbrīkšķēšubrīkšķēsim
2. pers.brīkšķibrīkšķatbrīkšķējibrīkšķējātbrīkšķēsibrīkšķēsiet, brīkšķēsit
3. pers.brīkšķbrīkšķējabrīkšķēs
Pavēles izteiksme: brīkšķi (vsk. 2. pers.), brīkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brīkšķot (tag.), brīkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brīkšķētu
Vajadzības izteiksme: jābrīkšķ
Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Vējš bija pieņēmies spēkā, un vecais nams brīkšķēja un brākšķēja.
  • Tad tīšām apgāza nelielu dēlīšu kaudzīti, kas brīkšķēdama sabruka.
  • Liku domkratu, kad sāka brīkšķēt, skrēju ārā, skatījos, vai nebrūk.
  • Man likās, ka durvis vērdamās nočīkstēja, pēc tam zars, viegli brīkšķēdams, lūza...
  • Pāris mēnešus vēl likās, ka valdošā koalīcija, kaut arī brīkšķēdama, strādā un īsteno nepieciešamās reformas.