brīkšķēt
brīkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | brīkšķu | brīkšķam | brīkšķēju | brīkšķējām | brīkšķēšu | brīkšķēsim |
| 2. pers. | brīkšķi | brīkšķat | brīkšķēji | brīkšķējāt | brīkšķēsi | brīkšķēsiet, brīkšķēsit |
| 3. pers. | brīkšķ | brīkšķēja | brīkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: brīkšķi (vsk. 2. pers.), brīkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: brīkšķot (tag.), brīkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: brīkšķētu
Vajadzības izteiksme: jābrīkšķ
Radīt spēcīgu troksni (piemēram, par lielākiem (koka) priekšmetiem, kas lūst, plaisā vai gāžas); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš bija pieņēmies spēkā, un vecais nams brīkšķēja un brākšķēja.
- Tad tīšām apgāza nelielu dēlīšu kaudzīti, kas brīkšķēdama sabruka.
- Liku domkratu, kad sāka brīkšķēt, skrēju ārā, skatījos, vai nebrūk.
- Man likās, ka durvis vērdamās nočīkstēja, pēc tam zars, viegli brīkšķēdams, lūza...
- Pāris mēnešus vēl likās, ka valdošā koalīcija, kaut arī brīkšķēdama, strādā un īsteno nepieciešamās reformas.