pakšķis2
pakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pakšķis | pakšķi |
| Ģen. | pakšķa | pakšķu |
| Dat. | pakšķim | pakšķiem |
| Akuz. | pakšķi | pakšķus |
| Lok. | pakšķī | pakšķos |
1.Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
1.1.Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet, ja nokrīt zemē, tad gan nav nekāda pakšķa.
- Neatskanēja ne būkšķis, pat ne pakšķis, kaklarotai kaut kur atsitoties.
- Kur ir tas raksturīgais pakšķis vai kas tamlīdzīgs?
- Ledains vējš vilka gar visiem pakšķiem.
- Es biju pieradis slapstīties gar pakšķiem, slēpties no ļaudīm un lūrēt pa spraugām!