pārpūlēt
Lietojuma biežums :
pārpūlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
pārpūlēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārāk intensīvi, ilgstoši nodarbinot (piemēram, ķermeņa daļu, psihi), pieļaut, ka fiziskās un psihiskās darbības spējas samazinās, izsīkst.
2.apvidvārds Pūloties paveikt, tikt pāri (kam).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri