plakšēt
plakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plakšu | plakšam | plakšēju | plakšējām | plakšēšu | plakšēsim |
| 2. pers. | plakši | plakšat | plakšēji | plakšējāt | plakšēsi | plakšēsiet, plakšēsit |
| 3. pers. | plakš | plakšēja | plakšēs | |||
Pavēles izteiksme: plakši (vsk. 2. pers.), plakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plakšot (tag.), plakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plakšētu
Vajadzības izteiksme: jāplakš
Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pa starpām: plakš, plakš, plakš, plakš...
- – Plakš, plakš, plakš, – murmina Robis.
- – Plakš, no divdesmit trīs līdz divdesmit seši – vēl četri metri!
- Klip-klap plus klipiņ un vēlreiz klip-klap, pieskaitot vēl plakš, iznāca veseli astoņpadsmit garummetri.
- Balodis par vēlu paceļas spārnos un plakš...