aptraipīt
aptraipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptraipu | aptraipām | aptraipīju | aptraipījām | aptraipīšu | aptraipīsim |
| 2. pers. | aptraipi | aptraipāt | aptraipīji | aptraipījāt | aptraipīsi | aptraipīsiet, aptraipīsit |
| 3. pers. | aptraipa | aptraipīja | aptraipīs | |||
Pavēles izteiksme: aptraipi (vsk. 2. pers.), aptraipiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptraipot (tag.), aptraipīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptraipītu
Vajadzības izteiksme: jāaptraipa
Stabili vārdu savienojumiAptraipīt rokas ar asinīm.
- Aptraipīt rokas ar asinīm idioma — noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzskatīja, ka ar savu parādīšanos televīzijā mēs tikai sevi aptraipām.
- Saplēsts, aptraipīts, kā pati cilvēce, kas dubļos mīt.
- Taču es nevēlos arī, lai mani aptraipa veltīgu vēlmju kauns.
- Rūdis reiz bija atrasts piedzēris guļam sniegā un aptraipām kolektīva godu.
- Cik esmu aptraipīts, kā apmātais interesējoties par viņas nožēlojamo dzīvi!"