aptīties
aptīties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptinos | aptinamies | aptinos | aptināmies | aptīšos | aptīsimies |
| 2. pers. | aptinies | aptinaties | aptinies | aptināties | aptīsies | aptīsieties, aptīsities |
| 3. pers. | aptinas | aptinās | aptīsies | |||
Pavēles izteiksme: aptinies (vsk. 2. pers.), aptinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptinoties (tag.), aptīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptītos
Vajadzības izteiksme: jāaptinas
2.Apvīties (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esot pa ostu mucis no muitniekiem, aptinies ar mežģīņu drēbi.
- Daudzi staigā uzvalkos, kailām galvām, līdz ausīm aptinušies šallēm.
- Kā skaidroja Vītola, virve aptinusies bērnam ap vidukli un stipri saspiedusi.
- ja nabas saite ir vairākas reizes aptinusies mazulim ap kaklu;
- – sieviete, ar abām kājām aptinusies muskuļainā vīrieša gurniem, spiedza.