aptīt
aptīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptinu | aptinam | aptinu | aptinām | aptīšu | aptīsim |
| 2. pers. | aptin | aptinat | aptini | aptināt | aptīsi | aptīsiet, aptīsit |
| 3. pers. | aptin | aptina | aptīs | |||
Pavēles izteiksme: aptin (vsk. 2. pers.), aptiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptinot (tag.), aptīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptītu
Vajadzības izteiksme: jāaptin
1.Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
1.1.Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu).
- (Ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) sarunvaloda — pilnīgi pakļaut savai ietekmei
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aptinot ar lenti, katru nieciņu var padarīt svinīgu un īpašu.
- Padomā vien - ar to varētu deviņas reizes aptīt apkārt zemeslodei!
- Kātu virs slotas aptin ar diegu, uz kura uzvērtas kadiķogas.
- Liek kā kompresi pie slimās vietas un aptin ar siltu lakatu.
- Ja vīteņrozes nav noliecamas, tad tās var aptīt ar agrotīklu.