galli1 novecojis
galls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galls | galli |
| Ģen. | galla | gallu |
| Dat. | gallam | galliem |
| Akuz. | gallu | gallus |
| Lok. | gallā | gallos |
galliete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galliete | gallietes |
| Ģen. | gallietes | galliešu |
| Dat. | gallietei | gallietēm |
| Akuz. | gallieti | gallietes |
| Lok. | gallietē | gallietēs |
gallietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gallietis | gallieši |
| Ģen. | gallieša | galliešu |
| Dat. | gallietim | galliešiem |
| Akuz. | gallieti | galliešus |
| Lok. | gallietī | galliešos |
1.vēsturisks; formā: daudzskaitlis Ķeltu ciltis, kas no 5. līdz 1. gadsimtam pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju).
Stabili vārdu savienojumiGallu valoda.
- Gallu valoda vārdkoptermins — mirusi ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, senākie rakstu pieminekļi no 4. gs. p. m. ē.; 5. - 6. gs. m. ē. to izspieda latīņu valoda
2.vēsturisks Šo cilšu piederīgais.
3.poētiska stilistiskā nokrāsa Franči.
Stabili vārdu savienojumiGallu gailis.
- Gallu gailis kolokācija — viens no Francijas nacionālajiem simboliem
Avoti: LLVV, EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es apzinos, ka nebūšu aktīvs spēlētājs un tāpēc paņēmu gallus.
- Halli Galli" ir viena no Top 3 visvairāk pārdotām spēlēm...
- pēc gallu iebrukuma " XII tabulu" oriģinālie teksti gāja bojā.
- Būdami gallu kaimiņi, viņi ir pieraduši pie gallu dzīves veida.
- Eburoni savukārt sākuši karu, nevarēdami nostāties pret gallu pēkšņo sazvērestību.