tirkšēt
tirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tirkšu | tirkšam | tirkšēju | tirkšējām | tirkšēšu | tirkšēsim |
| 2. pers. | tirkši | tirkšat | tirkšēji | tirkšējāt | tirkšēsi | tirkšēsiet, tirkšēsit |
| 3. pers. | tirkš | tirkšēja | tirkšēs | |||
Pavēles izteiksme: tirkši (vsk. 2. pers.), tirkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tirkšot (tag.), tirkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tirkšētu
Vajadzības izteiksme: jātirkš
1.Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.
2.Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tirkš, un eņģeļmats uz baltā vēdera ir pārtrūcis pušu.
- Līgavas māsas viņu satvēra aiz rokām, bet – tirkš!
- Tirkš, tirkš!
- Tirkš!
- Apmēram pusceļā viņas pēdas noslīd no virves ar klusu „ tirkš” skaņu, un pēkšņi viņa šūpojas starp diviem otrā stāva logiem, turēdamās pie virves tikai ar rokām.