Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dzenis, viņu pamanījis, izsper skaļu, tirkšķošu signālu zalvi, kas pāriet asi čirkstošā saucienā: krik, krik!
- Suns par drošībnieku un viņa ieroci nelikās ne zinis, bet ar zobiem plosīja skeleta marles apsēju tā, ka diegi tirkšķēja.
- Viņš Dievam atgādinātu, ja gadījumā tas vairs neatcerētos, kur tajā brīdī bija viņš pats - paslēptuvē citā istabas sienā, aiz tapešu slēptām durtiņām, kurām priekšā viņa tēvs un māte lielā steigā aizstūma ārkārtīgi smago Gdaņskas skapi; šaurajā, aklajā slēptuvē, kurā viņš pavadīja piecas dienas un naktis, stāvus, noķēzījies, nomīzies un pārakmeņojies no šausmām; pirmās divas dienas klausīdamies, kā maskaļu kazaku varota kliedz māte un kā spīdzināts kliedz tēvs, pēc tam dzirdēdams kā skan sitieni, kā lūstot brakšķ mēbeles, šķīst trauki, tirkšķot plīst tapetes un paklāji, visbeidzot kāds, iztukšojis viņa paslēptuvei priekšā aizstumto skapi, drošības pēc tomēr izgrūda jataganu cauri tā sienai tā, ka smaile ielīda slēptuvē vien pāris sprīžu attālumā no viņa sejas, bet pēc tam viss noklusa un tikai pēc kāda laiciņa reizēm biedējoši klusi iečīkstējās grīdas dēļi zem marodieru kājām, kad tie uz mirkli iegriezās uzmest aci, jo, taisnību sakot, no Birontu nama Zirgu ielā jau viss bija iznests, izplēsts, izlaupīts.
- ( Viņa satver rokā aizkaru malu un tin ap plaukstu kā kamolā, nepievēršot uzmanību tam, ka aizkari tirkšķēdami plīst.)
- Ceru ormanītis turpina savu monotono tirkšķošo dziesmiņu.