tirkšķis
tirkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tirkšķis | tirkšķi |
| Ģen. | tirkšķa | tirkšķu |
| Dat. | tirkšķim | tirkšķiem |
| Akuz. | tirkšķi | tirkšķus |
| Lok. | tirkšķī | tirkšķos |
1.Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi.
2.Raksturīgu, samērā asu, citu citai ātri sekojošu skaņu kopums, ko rada daži dzīvnieki.
3.apvidvārds Ierīce trokšņa radīšanai.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īss, aprauts tirkšķis izrauj no pārdomām, un eju atvērt.
- Viņš izbāž roku pa lūku, dzirdu maigu tirkšķi, rožukronim aizslīdot nebūtībā.
- Atskanēja telefona tirkšķis.
- Jāuzteic metāla rāmis – lai cik lempīgi būtu tavi pirksti, neko greizi saspaidīt nevar, jo visur var tikt, ar elegantu tirkšķi griežot ciparnīcu.
- Tikusi uz ceļa, viņa piespieda mazo metāla mēlīti un atskanēja dzidrs tirkšķis.