tirliņš
tirliņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tirliņš | tirliņi |
| Ģen. | tirliņa | tirliņu |
| Dat. | tirliņam | tirliņiem |
| Akuz. | tirliņu | tirliņus |
| Lok. | tirliņā | tirliņos |
Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
PiemēriReiz bija tāds tirliņš, kuru uz 8 stundām atstāju vienu, atnākot skatos, ka viņš savus pelmeņus manā kafijas aparātā vārījis, dažus vēl atstājis siltuma režīmā, lai neatdziest viņa vakariņas.
- Reiz bija tāds tirliņš, kuru uz 8 stundām atstāju vienu, atnākot skatos, ka viņš savus pelmeņus manā kafijas aparātā vārījis, dažus vēl atstājis siltuma režīmā, lai neatdziest viņa vakariņas.
- Tas boikots ir pilnīgs idiotisms un pirmsvēlēšanu populisms, ko veido viens tirliņš vācot sekotājus feisbūkā.
- Un kā tad tas tirliņš, ne vīrs Maldu savaņģoja?!
- Bet tu gan esi tirliņš.
- Tak nevienam nekur un nekad nav dzelzceļš traucējis, un vēl pateikt, ka autobusi arī varbūt traucē, var tikai pilnīgs tirliņš.
- Galvenais, kas palicis atmiņā, bija kāds tirliņš, kas acīmredzot bija viņa busiņu nofočējis un ielicis sociālajos tīklos, kamēr viņš veica piegādi.
Avoti: NeV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit