pustonis
pustonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pustonis | pustoņi |
| Ģen. | pustoņa | pustoņu |
| Dat. | pustonim | pustoņiem |
| Akuz. | pustoni | pustoņus |
| Lok. | pustonī | pustoņos |
1.joma: mūzika Mazākais intervāls starp divām skaņām skaņurindā (temperētajā skaņu sistēmā aptuveni 1,06).
2.Pārejas tonis starp diviem krāsu vai gaismēnas toņiem (piemēram, no spilgta uz bālu, no tumša uz gaišu).
2.1.Maigs, gaišs krāsas tonis.
2.2.Fototehnikā pelēkie toņi starp melnu un baltu.
3.Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
3.1.Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam nav spēcīgu ārējo izpausmju; šāda stāvokļa daļēja, slēpta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja telpā tiek izmantotas vairākas krāsas, labāk neizvēlēties pustoņus. "
- Un pēkšņi izrādījās, ka tie ir tikai kaut kādi pustoņi...
- Vai krāsa ietekmē darba ideju un veido visus iespējamos toņus un pustoņus?
- Dzīve nav tikai melna vai balta – ir arī pustoņi.
- Bet ticis pie amerikāņu spilgtajām krāsām, nu pustoņi pagalam.