tvaikot | Tēzaurs

tvaikot

tvaikot 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).

2.transitīvs Tvaicēt (1).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri