sašņurkt
sašņurkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašņurkstu | sašņurkstam | sašņurku | sašņurkām | sašņurkšu | sašņurksim |
| 2. pers. | sašņurksti | sašņurkstat | sašņurki | sašņurkāt | sašņurksi | sašņurksiet, sašņurksit |
| 3. pers. | sašņurkst | sašņurka | sašņurks | |||
Pavēles izteiksme: sašņurksti (vsk. 2. pers.), sašņurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašņurkstot (tag.), sašņurkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašņurktu
Vajadzības izteiksme: jāsašņurkst
Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats (piemēram, aiz aukstuma, lietus, arī bada); nošņurkt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vilcienos Latvijas sargātāji braukalēja sašņurkuši un neizgulējušies, zilzaļiem riņķiem apņemtiem bailīgiem skatieniem.
- No rīta viņa parkā bija satikusi kādu sašņurkušu vīrieti , kurš sevi dēvēja par Žoržu
- Ar viņu bija viegli un jautri, un viņš veikli sadziedēja manu tobrīd mazliet sašņurkušo pašapziņu.
- Viendien es šos uz ielas satieku, tā viņa rociņu saspiedusi, tāds pretīgs smīns, nu totāli lēta, viņš tāds sašņurcis, ar viņu labi nebūs.
- Aleksandra Peina The Descendants ļāva Klūnijam parādīt sevi no labākās aktieriskās puses - sašņurcis, nelaimīgs un ar nepārtraukta apjukuma izteiksmi sejā Klūnija atveidotais Mets lika gan smieties, gan just līdzi viņa savādās, bet tai pašā laikā tik parastās famīlijas pārdzīvojumiem.