virskundzība
Lietojuma biežums :
virskundzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
2.Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri