virskonsistorija
virskonsistorija vēsturisks
Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
Avoti: VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc Vidzemes ģenerālsuperintendenta Zontāga ierosmes Vidzemes virskonsistorija 1806. gadā uzdeva visiem draudžu mācītājiem uzlabot draudzes skolu darbību.
- Luterāņu mācītāji abās provincēs bija ar patronāta tiesību palīdzību padarīti atkarīgi no vietējiem muižniekiem, kā arī no savas priekšniecības – virskonsistorijas.
- Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai par muižas īpašnieku kļuva Kārlis Frīdrihs Mengdens ( 1725—1782), vēlāk viņa znots tiesnesis Ludvigs Augusts Mellīns, kas 1796.-1831. gadā bija Vidzemes guberņas virskonsistorijas direktors.
- Par augstāko baznīcas orgānu kļuva Vidzemes virskonsistorija kuras pirmajam superintendantam Hermanim Samsonam bija ievērojami nopelni baznīcas tuvināšanā tautai - viņš gādāja par draudžu locekļu uzskaites pilnveidošanu, dibināja skolas zemnieku bērniem, kā arī rūpējās, lai mācītāji mācītos latviešu valodu.
- Tāpat ne mirkli viņš neiedomājās, ka sprediķu grāmatas autoram, Vidzemes ģenerālsuperintendantam un Ķeizariskās virskonsistorijas Rīgā garīgajam prezidentam Kristianam Lencam būs veltīta kāda lappuse Latvijas baznīcas vēsturē, bet ka tai pašā laikā pasaules literatūras vēsture minēs dzejnieku Jākobu M. R. Lencu, kas bijis kāda maz pazīstama Vidzemes garīdznieka dēls.