virskundzība
virskundzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | virskundzība | virskundzības |
| Ģen. | virskundzības | virskundzību |
| Dat. | virskundzībai | virskundzībām |
| Akuz. | virskundzību | virskundzības |
| Lok. | virskundzībā | virskundzībās |
1.Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
2.Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet visu šo mācības veidu kopējā pazīme – vielas virskundzība.
- Līgumi paredzēja ļoti nelielas nodevas un pasargāja kuršus no Livonijas vācu virskundzības.
- Pēc piederības Polijai nonāca Krievijas virskundzībā kā Pleskavas, vēlāk Vitebskas guberņas sastāvdaļa.
- Līdz ar to Igaunijas teritorijā sākās pilnīga vācu virskundzība.
- 1579. gadā arī pēdējais Kurzemes bīskaps un Livonijas karalis Magnuss padevās Polijas-Lietuvas virskundzībai.