sabozt
sabozt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sabožu | sabožam | sabozu | sabozām | sabozīšu | sabozīsim |
| 2. pers. | saboz | sabožat | sabozi | sabozāt | sabozīsi | sabozīsiet, sabozīsit |
| 3. pers. | sabož | saboza | sabozīs | |||
Pavēles izteiksme: saboz (vsk. 2. pers.), saboziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sabožot (tag.), sabozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saboztu
Vajadzības izteiksme: jāsabož
Sacelt stāvus (matus, spalvas), piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai iebiedētu kaimiņu, akmeņtārtiņš sabož spalvas un kliegdams skrien virsū.
- Nobiedēts lauvpērtiķis sabož krēpes, atņirdz zobus un raida spalgus spiedzienus.
- Satraukuma brīdī putns sabož kakla spalvas, veidojoties vizuāli biezākam kaklam.
- Izbiedēti nambati piepūšas, pārmet arkveidā pāri savu asti un sabož spalvas.
- Vaigubārdu sabozis, vecākais inkvizitors nikni raudzījās Gloktā. “