strikšēt
strikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strikšu | strikšam | strikšēju | strikšējām | strikšēšu | strikšēsim |
| 2. pers. | strikši | strikšat | strikšēji | strikšējāt | strikšēsi | strikšēsiet, strikšēsit |
| 3. pers. | strikš | strikšēja | strikšēs | |||
Pavēles izteiksme: strikši (vsk. 2. pers.), strikšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strikšot (tag.), strikšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strikšētu
Vajadzības izteiksme: jāstrikš
Radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV