liedināt2
liedināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | liedinu | liedinām | liedināju | liedinājām | liedināšu | liedināsim |
| 2. pers. | liedini | liedināt | liedināji | liedinājāt | liedināsi | liedināsiet, liedināsit |
| 3. pers. | liedina | liedināja | liedinās | |||
Pavēles izteiksme: liedini (vsk. 2. pers.), liediniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: liedinot (tag.), liedināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: liedinātu
Vajadzības izteiksme: jāliedina
Lejot (piemēram, kausētu metālu) veidot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tā viņi sēdēja klusēdami un malkodami vīnu, un tad Elžbieta varbūt no vīna, kas tik stipri bija iesities galvā, un varbūt tāpēc, ka kausā uz tā virsmas atspīdēja mēness un viņa dzēra ne tikai vīnu, bet arī mēnesnīcu, tātad varbūt tā vīna iespaidā viņa rīkojās tā, kā nekad nebija darījusi: viņa piecēlās no zemes, nostājās stāvus un iznira no sava naktskrekla, un stāvēja ezera krastā tai mēnesnīcā pavisam kaila, tāda, kādu māte viņu bija dzemdējusi, un tāda, kādu dzemdības un izmešanās viņu bija padarījušas, - stalti izslējusi savu augumu, kas uzsācis jau piekto gadu desmitu, - augumu, kas reiz bijis skaists un tvirts kā no metāla liedināts un kuru dzīve tagad bija izbraukalējusi kā ceļu, atstājot tajā kukuržņus un dangas, nosvērdama lejup krūtis, ievilkdama strīpas uz sāniem un sastumdama izciļņus uz gurniem, bet tā bija viņa, rau, šāda viņa bija, Elžbieta bez uzvārda un bez dzimtas, un viņa sapurināja joprojām kuplos matus, un viņa palūkojās uz Jonu Motieju, kā jautādama, vai viņš spēj pieņemt viņu šādu, kāda viņa ir šai mirklī, jo tieši tagad viņa ir īstā Elžbieta.
- Tas bija liedināts Bohumā, Vācijā.
- metālā liedinātās lūpas kusa un divdomīgi drebēja , jo šobrīd no jauna atkārtojās Jevgeņija lik tenis
- dobji nokrakšķināja krēslu no vara liedinātā ķeizara metāliskā pēcpuse , zaļi nosūbējušais elkonis , izbrīvējies no apmetņa krokas , visā savā vara smagumā ar zvanīgu , dūcošu skaņu nogūla uz lētā galda
- Man pat džips uz ceļa normāli neturās un pretī braucošā fūre akmeni liedināja logā ( labi, ka man ir Kasko).