iežūt
iežūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iežūstu | iežūstam | iežuvu | iežuvām | iežūšu | iežūsim |
| 2. pers. | iežūsti | iežūstat | iežuvi | iežuvāt | iežūsi | iežūsiet, iežūsit |
| 3. pers. | iežūst | iežuva | iežūs | |||
Pavēles izteiksme: iežūsti (vsk. 2. pers.), iežūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iežūstot (tag.), iežūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iežūtu
Vajadzības izteiksme: jāiežūst
1.Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
2.Žūstot kļūt biezākam (parasti par šķidrumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laista maz, vien lai augsne neiežūtu.
- Īpaši svarīgi sekot, lai neiežūst augsne sakņu seleriju un melnsakņu dobēs, tās jālaista biežāk.
- Jāizbrāķē pat nedaudz iežuvušās daiviņas.
- Arī zaķa nedarbiem, laicīgi pamanot, līdzēs brūču ziede, kas neļaus mizai un koksnei ap bojājumu iežūt, jaunajiem kociņiem tā nodrošinot pavasarī labāku brūču aizaugšanu;
- Ārā bija karsta diena, bet, daudz asiņu zaudējusi, Milda sala, un virs pelēkās vilnas segas Laila bija uzklājusi arī šineli ar gluži svaigiem staršinas uzplečiem un — jau iežuvušiem asins plankumiem.