iežūžot
iežūžot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iežūžoju | iežūžojam | iežūžoju | iežūžojām | iežūžošu | iežūžosim |
| 2. pers. | iežūžo | iežūžojat | iežūžoji | iežūžojāt | iežūžosi | iežūžosiet, iežūžosit |
| 3. pers. | iežūžo | iežūžoja | iežūžos | |||
Pavēles izteiksme: iežūžo (vsk. 2. pers.), iežūžojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iežūžojot (tag.), iežūžošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iežūžotu
Vajadzības izteiksme: jāiežūžo
Žūžojot panākt, ka iemieg.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un es uztrūkos no vieglā snaudiena, kurā mani bija iežūžojusi viņas monotonā valoda.
- Likās, ka viņa iežūžo vāķetajus savā sen pagaisušo dūmu savādībā.
- Tie visi jūsu bērniņam liksies skaisti un iežūžojoši.
- Trāpīgi bija šādi vārdi: „ Mēs atkārtojam mūsu presē krievu sloganus, vācam katru ziniņu, kas tikai tur parādās un it kā mierina, iežūžo.”
- Iežūžota zeme staipās;