tinkšēt
tinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tinkšu | tinkšam | tinkšēju | tinkšējām | tinkšēšu | tinkšēsim |
| 2. pers. | tinkši | tinkšat | tinkšēji | tinkšējāt | tinkšēsi | tinkšēsiet, tinkšēsit |
| 3. pers. | tinkš | tinkšēja | tinkšēs | |||
Pavēles izteiksme: tinkši (vsk. 2. pers.), tinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tinkšot (tag.), tinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tinkšētu
Vajadzības izteiksme: jātinkš
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tinkš, tanks, bim, bam.
- Tinkš!
- Un tad pienāca tā stadija, kad domas kā aptrakušas sāk šaudīties atmiņu gūzmā: tinkš!