tinkšķēt
tinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tinkšķu | tinkšķam | tinkšķēju | tinkšķējām | tinkšķēšu | tinkšķēsim |
2. pers. | tinkšķi | tinkšķat | tinkšķēji | tinkšķējāt | tinkšķēsi | tinkšķēsiet, tinkšķēsit |
3. pers. | tinkšķ | tinkšķēja | tinkšķēs |
Pavēles izteiksme: tinkšķi (vsk. 2. pers.), tinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tinkšķot (tag.), tinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jātinkšķ
tinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | tinkšu | tinkšam | tinkšēju | tinkšējām | tinkšēšu | tinkšēsim |
2. pers. | tinkši | tinkšat | tinkšēji | tinkšējāt | tinkšēsi | tinkšēsiet, tinkšēsit |
3. pers. | tinkš | tinkšēja | tinkšēs |
Pavēles izteiksme: tinkši (vsk. 2. pers.), tinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tinkšot (tag.), tinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tinkšētu
Vajadzības izteiksme: jātinkš
Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ka naudas muca nākusi tinkšķēdama augšā no avota.
- Mazā lodziņa stikls tinkšķēdams saplīsa, un liesmas izlauzās ārā.
- Tas sāka kareivīgi lēkāt – tā ka zeme rībēja un lukturi pie griestiem tinkšķēja.
- Mūzika tinkšķēja un plinkšķēja – tāpat kā pirmīt.
- Kā allaž lejas vīns, dejo Viktorija un Pērs, tinkšķ porcelāns un skaisti galda piederumi.