uzkvēpināt
uzkvēpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkvēpinu | uzkvēpinām | uzkvēpināju | uzkvēpinājām | uzkvēpināšu | uzkvēpināsim |
| 2. pers. | uzkvēpini | uzkvēpināt | uzkvēpināji | uzkvēpinājāt | uzkvēpināsi | uzkvēpināsiet, uzkvēpināsit |
| 3. pers. | uzkvēpina | uzkvēpināja | uzkvēpinās | |||
Pavēles izteiksme: uzkvēpini (vsk. 2. pers.), uzkvēpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkvēpinot (tag.), uzkvēpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkvēpinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzkvēpina
1.Kvēpinot uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
2.apvidvārds Apkvēpināt, apsvēpēt.
Avoti: LLVV, ME