ritms
ritms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ritms | ritmi |
| Ģen. | ritma | ritmu |
| Dat. | ritmam | ritmiem |
| Akuz. | ritmu | ritmus |
| Lok. | ritmā | ritmos |
1.Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
Stabili vārdu savienojumiVienā ritmā.
- Vienā ritmā kolokācija — saskaņoti, vienlaicīgi
2.joma: mūzika Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) noteikta secība; šādas secības sistēma, atkārtojums (skaņdarbā).
3.jomas: literatūrzinātne, valodniecība Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā).
Stabili vārdu savienojumiRitma patskanis; ritma vokālis.
- Ritma patskanis; ritma vokālis — patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu nosaka cilvēka iedzimtā vajadzība pēc attīstības, ritma un harmonijas.
- Gan agrāk, gan ari tagad laukos dzīves ritms ir lēnāks.
- Tā pārveido ultraskaņu dzirdamā skaņā, saglabājot oriģinālo sikspārņa saucienu ritmu.
- Pētījuma autori autonomijas atbalstu operacionalizē kā atbalstu, respektējot bērna ritmu.
- Te ķermeniskā ritma patika ņem virsroku, vienlaikus uzsverot uzrunas personiskumu.