kramšķināt1
kramšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kramšķinu | kramšķinām | kramšķināju | kramšķinājām | kramšķināšu | kramšķināsim |
| 2. pers. | kramšķini | kramšķināt | kramšķināji | kramšķinājāt | kramšķināsi | kramšķināsiet, kramšķināsit |
| 3. pers. | kramšķina | kramšķināja | kramšķinās | |||
Pavēles izteiksme: kramšķini (vsk. 2. pers.), kramšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kramšķinot (tag.), kramšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kramšķinātu
Vajadzības izteiksme: jākramšķina
Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mežā kramšķināja kraukļi, un gaiss bija kā dzestrs ūdens ezera dzelmē.
- No koka uz koku kramšķinādams pārlaidās krauklis.
- Katei šķita, ka viņš aiz lūpām sabāzis olu čaumalas vai samaltus kaulus un apmierināti kramšķina.
- Iedama Māte vairākas reizes tā kā paklupa, kā kāju pamežģīja, braucīja savas gūžas, iekliedzās, reiz pat nožagojās, bet pārdomu brīžos kaut ko kramšķināja kā krauklis dziļi kaklā.
- Kad viens krauklis pārlido kramšķinādams , tad viņš nes vēsti , ka kāds ir miris , kad lido divi kopā , miris kāds no pārniekiem precējušamies J