šņaksts
šņaksts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņaksts | šņaksti |
| Ģen. | šņaksta | šņakstu |
| Dat. | šņakstam | šņakstiem |
| Akuz. | šņakstu | šņakstus |
| Lok. | šņakstā | šņakstos |
Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- šņaksts