Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
šņākt
šņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.šņācušņācamšņācušņācāmšņākšušņāksim
2. pers.šņācšņācatšņācišņācātšņāksišņāksiet, šņāksit
3. pers.šņācšņācašņāks
Pavēles izteiksme: šņāc (vsk. 2. pers.), šņāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņācot (tag.), šņākšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņāktu
Vajadzības izteiksme: jāšņāc
1.Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
1.3.pārnestā nozīmē Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
2.parasti formā: trešā persona Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim.
2.1.Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
Saistītās nozīmesgaudot, kaukt, raudāt, aurot.
Aptuvenie sinonīmi
2.2.Par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā).
2.3.Par uguni, ugunsgrēku.
2.4.Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
2.5.Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
3.parasti formā: trešā persona Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
3.1.Radīt šādu troksni, virzoties gaisā.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņš vairākkārt iekodis sievietei kaklā un uzbrukuma laikā rūcis un šņācis.
  • Kaķēns sprauslā, šņāc, sit ar ķepu, bet nekož.
  • Tagad mēs mēģināsim paklausīties, kā šņāc Saule 23cm diapazonā.
  • Kakadu, kad ir izbiedēti, mēdz šņākt, atgādinot čūsku.
  • Es tikai šņācu un pateicības vietā uzdāvināju savai draudzenei čūsku enciklopēdiju.