tēraudlējējs
Lietojuma biežums :
tēraudlējējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tēraudlējējs | tēraudlējēji |
Ģen. | tēraudlējēja | tēraudlējēju |
Dat. | tēraudlējējam | tēraudlējējiem |
Akuz. | tēraudlējēju | tēraudlējējus |
Lok. | tēraudlējējā | tēraudlējējos |
Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visiem saviem tēraudlējējiem palīdzēs?
- Lielākās arodbiedrības ir Strādājošo savienība ( CUPE), Nacionālā nodarbinātības savienība, bet arī – Amerikas Tēraudlējēju apvienība ( USWA) un Kanādas autorūpniecībā strādājošie ( CAW).
- Jo viņas vēstules no klostera neizlaiž, un arī viņu pašu negrib laist projām, jo viņa ir uzzinājusi noslēpumu, kura dēļ visam klosterim var būt nepatikšanas, nopietnas nepatikšanas, un vai viņš pazīst, droši vien pazīst, ja jau pazīst arī viņas ģimeni, tādu Jonu Delamarsu, franču tēraudlējēju?
- Tā prātoja tēraudlējējs, ar divzaru sudraba dakšiņu ziloņkaula kātā izurķēdams mazītiņu, savērpušos, smaržīgā sviesta un pētersīļu pilienā noslīkušu sutinātu gliemezi, veikli iemezdams to mutē, aizmiegdams acis, tieši sešpadsmit reizes sakošļādams, norīdams, nopūzdamies, atvērdams acis, iemalkodams sarkanvīnu, izsūkdams suliņu atliekas no čaumalas, atkal tik tikko apslapinādams lūpas vīnā, ar vienu ievingrinātu kustību izslaucīdams sviesta atliekas no bļodas tukšās iedobītes ar baltas maizes gabaliņu un arī šo kustību papildinādams ar vīna malku.
- Vissavādākais bija tas, ka Kazimiers visu lieliski redzēja: redzēja vecākus, redzēja pats sevi Delamarsa nama otrā stāva istabā, tikai redzēja to visu kaut kā dīvaini, it kā no pašiem griestiem, toties šeit nekas vairs nesāpēja; viņš redzēja ārstu, kas dusmīgs vicināja rokas, un redzēja Delamarsu, kas apsējies tēraudlējēja ādas skoteli un ļoti satraucies, kaut ko runāja franciski, un Kazimiers varēja likt galvu ķīlā, ka vārds vārdā saprata, ko tas runā, lai arī francūzis gvelza pilnīgas muļķības, kaut ko tādu kā " piedod, bērns, bet toreiz, sacīdams, ka gribu tev ielikt sejā smaidu, es domāju pavisam ko citu", vienvārdsakot, pilnīgās muļķības, bet tad piepeši Delamarss viņam ar kaut ko tā iedūra žoklī, ka, bēgdams no drausmīgajām sāpēm, Kazimiers bija spiests kā zibens triekties lejup un izbrīnīts redzēja, ka viņu kāds itin kā aizšuj, un viņš bija pārliecināts, ka patiešām redzējis sudraba adatu un zīda diegu, bet pēc tam palika tikai nebeidzams karstums, tumsa un sāpes.