plakšis
plakšis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plakšis | plakši |
| Ģen. | plakša | plakšu |
| Dat. | plakšim | plakšiem |
| Akuz. | plakši | plakšus |
| Lok. | plakšī | plakšos |
Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liela drūzmēšanās notika pie kārķēniešu vārītās gardās un spēcinošās plakšu putras, bet, par laimi, pietika visiem gribētājiem.“