plakšķiens
plakšķiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plakšķiens | plakšķieni |
Ģen. | plakšķiena | plakšķienu |
Dat. | plakšķienam | plakšķieniem |
Akuz. | plakšķienu | plakšķienus |
Lok. | plakšķienā | plakšķienos |
plakšiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retākLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | plakšiens | plakšieni |
Ģen. | plakšiena | plakšienu |
Dat. | plakšienam | plakšieniem |
Akuz. | plakšienu | plakšienus |
Lok. | plakšienā | plakšienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → plakšķēt.
Avoti: LLVV