plakšķēt
plakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | plakšķu | plakšķam | plakšķēju | plakšķējām | plakšķēšu | plakšķēsim |
2. pers. | plakšķi | plakšķat | plakšķēji | plakšķējāt | plakšķēsi | plakšķēsiet, plakšķēsit |
3. pers. | plakšķ | plakšķēja | plakšķēs |
Pavēles izteiksme: plakšķi (vsk. 2. pers.), plakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plakšķot (tag.), plakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plakšķētu
Vajadzības izteiksme: jāplakšķ
plakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | plakšu | plakšam | plakšēju | plakšējām | plakšēšu | plakšēsim |
2. pers. | plakši | plakšat | plakšēji | plakšējāt | plakšēsi | plakšēsiet, plakšēsit |
3. pers. | plakš | plakšēja | plakšēs |
Pavēles izteiksme: plakši (vsk. 2. pers.), plakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plakšot (tag.), plakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plakšētu
Vajadzības izteiksme: jāplakš
Radīt īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko plakanu, arī šķidru, kas atsitas, sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavirši sasiets grāmatu sainis izjuka zem viņu kājām, sējumi plakšķēdami gāzās uz grīdas.
- Aiz muguras pret bruģakmeņiem plakšķēja Vē Vē zābaki.
- Kā manas kailās pēdas plakšķēja pret dēļiem!
- Klusumā zem kurpēm vienmuļi plakšķēja asfalts.
- Čak-čak-čak, plakšķēja karogu tauvas, un tieši tobrīd atskanēja ass, brakšķošs troksnis, it kā lūztu koks.