izbozt
izbozt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbožu | izbožam | izbozu | izbozām | izbozīšu | izbozīsim |
| 2. pers. | izboz | izbožat | izbozi | izbozāt | izbozīsi | izbozīsiet, izbozīsit |
| 3. pers. | izbož | izboza | izbozīs | |||
Pavēles izteiksme: izboz (vsk. 2. pers.), izboziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbožot (tag.), izbozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izboztu
Vajadzības izteiksme: jāizbož
1.Sacelt stāvus spalvu, sarus (piemēram, gatavojoties uzbrukumam vai aizsardzībai).
1.1.Izveidot kuplu, saceļot spalvas.
2.apvidvārds Izvirzīt uz priekšu, uz ārpusi (ķermeņa daļas).
2.1.Izbolīt (acis).
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putni saceļ un izbož savas krāšņās spalvas, tad seko dejas, kurās katrs tēviņš klanās un izpleš spārnus.
- Žīdietes nekad viņam nebija patikušas, deguns liels, zods mazs, acis izboztas kā zivij, bet uz gadiem trīsdesmit jau sāk dīgt ūsas.
- Tušs ar ierasto žestu gribēja žigli novicināt gar muti, rādot, ka ir mēms, bet arī roka bija sametusies galīgi stīva, un viņš iepliķēja sev pa vaigu, ka noplīkšķēja vien. Gorodovojs aiz izbrīna pat paliecās uz priekšu, izboza acis un uzlika plaukstu uz zobena spala.
- Izbozusi acis kā ar Bazedovu sista.