izbradāt
izbradāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izbradāju | izbradājam | izbradāju | izbradājām | izbradāšu | izbradāsim |
| 2. pers. | izbradā | izbradājat | izbradāji | izbradājāt | izbradāsi | izbradāsiet, izbradāsit |
| 3. pers. | izbradā | izbradāja | izbradās | |||
Pavēles izteiksme: izbradā (vsk. 2. pers.), izbradājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izbradājot (tag.), izbradāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izbradātu
Vajadzības izteiksme: jāizbradā
1.Bradājot izbojāt, arī izpostīt.
1.1.Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu.
2.Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Krūmi pārvērtušies mežeņos, kuri skolēnu izbradāti, izložņāti un aplauzīti.
- Savukārt labības lauka īpašnieki lūguši figūras apbrīnotājus neizbradāt viņu lauku.
- Daudzi domā – mežacūkas izbradājušas, bet Salmu vīrs par to smīn.
- Izstaigāju apkārtni, izbradāju eglaini, taču kapu atrast man vairs neizdevās.
- Bet citu izbradātā mežā mūsu pēdas nebūs tik viegli izsekojamas.