brikšēt | Tēzaurs

brikšēt

brikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem, koka priekšmetiem, plaisājošu ledu); atskanēt šādam troksnim.

Avoti: LLVV