sašņorēt1
sašņorēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sašņorēju | sašņorējam | sašņorēju | sašņorējām | sašņorēšu | sašņorēsim |
| 2. pers. | sašņorē | sašņorējat | sašņorēji | sašņorējāt | sašņorēsi | sašņorēsiet, sašņorēsit |
| 3. pers. | sašņorē | sašņorēja | sašņorēs | |||
Pavēles izteiksme: sašņorē (vsk. 2. pers.), sašņorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sašņorējot (tag.), sašņorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sašņorētu
Vajadzības izteiksme: jāsašņorē
1.Sasaitēt, sasiet, parasti ar auklu, saiti (apavus, arī apģērbu).
PiemēriBaiba ar blondiem matiem, tautiskā krekliņā (atsegtu plecu), augsti sašņorētās pastaliņās nāca tumšotā laukumā, iztieptās rokās no dzintara veidotu tādu kā olu turēdama.
- Baiba ar blondiem matiem, tautiskā krekliņā (atsegtu plecu), augsti sašņorētās pastaliņās nāca tumšotā laukumā, iztieptās rokās no dzintara veidotu tādu kā olu turēdama.
- Cenšos par to nedomāt, bet doma, ka varbūt kurpe pa stingru sašņorēta, mani nepamet.
2.sarunvaloda Apcietināt.
Piemēri– Tad mūs sašņorēs un ieliks cietumā!
- – Tad mūs sašņorēs un ieliks cietumā!
- Puisi jautrajos deviņdesmitajos sašņorēja par dārgu automašīnu zagšanu un mentenē tā piedauzīja, ka nācās šķirties ne vien no zobiem, bet arī no redzes.
3.novecojis Izmērīt (ar mērauklu).
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit