slēpes
slēpe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
šlēpe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
[EH ]1.Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
PiemēriViņš kāpa ieslīpi pa dziļo sniegu, un slēpes bija labs palīgs.
Saistītās nozīmessniegkurpes, lēzes, lužas.
Stabili vārdu savienojumiSpeciālās slēpes.
2.Ragavas akmeņu pārvadāšanai (slīdoša plāksne vai savienotas slieces).
Avoti: LLVV, EH, T
Korpusa piemēri:šeit