slēpēt1
slēpēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slēpēju | slēpējam | slēpēju | slēpējām | slēpēšu | slēpēsim |
| 2. pers. | slēpē | slēpējat | slēpēji | slēpējāt | slēpēsi | slēpēsiet, slēpēsit |
| 3. pers. | slēpē | slēpēja | slēpēs | |||
Pavēles izteiksme: slēpē (vsk. 2. pers.), slēpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slēpējot (tag.), slēpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slēpētu
Vajadzības izteiksme: jāslēpē
1.Slēpot.
2.Ejot, braucot radīt, veidot (taku, ceļu).
3.Neveikli, ar grūtībām iet; iet.
Avoti: KV, ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- zanE - nu kur tad V bija agrāk ar to " pareizo" plānu, ko tad slēpat to gaišo sveci zem tā pūra, un tikai tagad izvilkāt?