strinkšķēt
strinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strinkšķu | strinkšķam | strinkšķēju | strinkšķējām | strinkšķēšu | strinkšķēsim |
| 2. pers. | strinkšķi | strinkšķat | strinkšķēji | strinkšķējāt | strinkšķēsi | strinkšķēsiet, strinkšķēsit |
| 3. pers. | strinkšķ | strinkšķēja | strinkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: strinkšķi (vsk. 2. pers.), strinkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strinkšķot (tag.), strinkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strinkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāstrinkšķ
strinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | strinkšu | strinkšam | strinkšēju | strinkšējām | strinkšēšu | strinkšēsim |
| 2. pers. | strinkši | strinkšat | strinkšēji | strinkšējāt | strinkšēsi | strinkšēsiet, strinkšēsit |
| 3. pers. | strinkš | strinkšēja | strinkšēs | |||
Pavēles izteiksme: strinkši (vsk. 2. pers.), strinkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: strinkšot (tag.), strinkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: strinkšētu
Vajadzības izteiksme: jāstrinkš
1.Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai.
1.1.Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stigu instrumentiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Baltā bumbiņa šaudījās gaisā, melodiski strinkšķēja rakešu stīgu pinumi un Kurts pilnīgi gremdējās spēlē.
- Veikalā es saspiežu cieši jo cieši saujā pensu krikumus un, zobiem strinkšķot, apstaigāju preču krāvumus kā malkielas pilnā šķūnī.
- Par atbildi sāka strinkšķēt strēlnieku loku stiegras – kliedzieni, vaidi un no kokiem krītošie uzbrucēji liecināja, ka Ingara strēlnieki ir labākie no labākajiem arī šādā meža biezokņa kaujā.
- Lauku bērniem svešajā, oficiālajā telpā stāvēja sasmacis gaiss, strinkšķošas neona spuldzes izstaroja mironīgu gaismu — vai kāds brīnums, ka viena meitenīte pēkšņi sagrīļojās un nogāzās uz grīdas.
- Es redzēju tikai mākoņu rindas, kuras plīsa un strinkšķēja virs manis.